Es neiederos šajā pasaulē
„Lai ko es darītu, es esmu svešinieks. Diendienā es arvien vairāk pārliecinos, ka neviens mani nemīl un nevienam es neesmu vajadzīgs. Es jūtos nožēlojams starp cilvēkiem, kuri strauji uzkāpuši karjeras virsotnēs, kuriem ir smaidošas ģimenes un kolēģi, kas viņus ciena. Es vairs nespēju izturēt šīs laimīgās sejas visapkārt pasaulē, kurā es neiederos…” – Vai šī sajūta tev šķiet pazīstama?
Tu neesi viens. Mūsu ir miljoniem – tādu pašu kā tu. Daudzi no mums nepieder šai pasaulei.
18Ja pasaule jūs nīst, tad ziniet – mani tā ir ienīdusi jau pirms jums. 19Ja jūs būtu no pasaules, tad pasaule mīlētu to, kas tai pieder; tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs no pasaules esmu izraudzījis, pasaule jūs ienīst.( Jāņa 15:18-19 )
Ko šī pasaule mums piedāvā? Sajūtu, ka esi svarīgs un īpašs, iespēju pelnīt naudu, nopirkt automašīnu un lielu māju? Draugu uzslavas, kas apliecina, ka viņi tevi pieņem un tev starp viņiem ir īpašs statuss? Vai varbūt sajūtu, ka esi labāks par citiem? Varbūt baudu, ka citi cilvēki tevi apkalpo? Vai arī tās ir visas šīs ierīces, ko vari nopirkt un ar ko spēlēties? Vai varbūt pasaules piedāvājums ir darbs lielā uzņēmumā, kur vari palīdzēt citiem veidot karjeru, parādīt savu labvēlību, paaugstinot savus tiešos padotos vai palīdzot viņiem tikt galā ar tehniskiem izaicinājumiem? Lidot pirmajā klasē un vadīt biznesa konferences? Publicēt sociālajos tīklos savas fotogrāfijas dārgos restorānos?
Tas taču ir brīnišķīgi, vai ne? Kurš gan to negribētu? Jā, patiešām, būsim godīgi un nenoliegsim – tas izklausās pievilcīgi! Tomēr agri vai vēlu mēs sapratīsim, ka neviens no šīs pasaules piedāvājumiem nepiepildīs tukšumu un vientulību mūsos. Tad mēs jutīsimies pievilti, jo gadiem ilgi esam sekojuši pasaulei, dzinušies pēc šī viltus dārguma, un tikai tagad saprotam, ka draugu uzslavas, kas visu šo laiku mums šķita tik vērtīgas, nav nekas vairāk kā maskēta skaudība un naids.
Kad Jēzus nāca uz zemes un piedāvāja cilvēkiem brīvību, daudzi no viņiem viņam ticēja, taču neviens neuzdrošinājās to atklāti atzīt,
43Jo cilvēcisko godību tie mīlēja vairāk nekā dievišķo.( Jāņa 12:43 )
Lūk, mēs esam piesaistīti cilvēku uzslavām un atzinībai. Brīvi putni, ieslodzīti zelta būrī. Zivs, ko pievilinājis māneklis. Saistīti ar bailēm no citu viedokļa…
25Bailes no cilvēkiem ved slazdā –kas uz Kungu paļaujas, tas pasargāts!( Sakāmvārdi 29:25 )
Jā, mums nav jācenšas iederēties šajā pasaulē. Mums nav jādzenas pēc šīs pasaules vērtībām, nomocot savas dvēseles un iztukšojot savas sirdis. Kā plastmasas rotaslietas nekad nevar līdzināties īstam dimantam, tā šīs pasaules piedāvājumi nekad nepiepildīs tukšumu mūsu sirdīs. Tie nekad neremdēs slāpes, ko jūtam.
15Nemīliet pasauli, nedz to, kas pasaulē! Ja kas pasauli mīl, tajā nav Tēva mīlestības.( 1. Jāņa 2:15 )
Ir patiesas mīlestības, patiesas atziņas un patiesā dzīvības ceļa avots – ūdens avots, pēc kura mums nekad vairs neslāps.
14Bet, kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam; ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”( Jāņa 4:14 )
Tu, iespējams, pazīsti vai nepazīsti Jēzu Kristu (lai gan, visticamāk, esi dzirdējis šo vārdu) – kas viņš ir un no kurienes viņš nāk. Tomēr vienu lietu varam redzēt uzreiz – viņš nav no šīs pasaules.
14Es viņiem esmu devis tavus vārdus, bet pasaule viņus ir ienīdusi, jo viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.( Jāņa 17:14 )
Un viņš nepieņem to, ko šī pasaule piedāvā.
8Atkal velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību, 9un sacīja: “To visu es tev došu, ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.” 105Moz 6:13Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.”( Mateja 4:8-10 )
Kad jūtamies nevajadzīgi, pamesti, tukši, ne no šīs pasaules, mēs varam dzert ūdeni, ko Jēzus mums piedāvā. Tas dod mums vajadzīgo atziņu, lai mums nekad vairs neslāptu. Viņš ir arī īstais ceļš, kas ved uz patieso dārgumu, ko cilvēki meklējuši visu savu mūžu.
6Jēzus viņam sacīja: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.( Jāņa 14:6 )
Mums visiem ir dabiska vajadzība justies īpašiem, justies mīlētiem tādiem, kādi esam. Visi zina, ka esam radīti pēc Dieva tēla. Taču mēs viegli aizmirstam, cik īpaši esam Dieva acīs.
4Tādēļ ka esi man vērtīgs,tu pagodināts, un es mīlu tevi –es atdošu ļaudis par teviun tautas par tavu dzīvību!( Jesajas 43:4 )
Mēs joprojām varam just vēlmi savā dzīvē darīt kaut ko noderīgu un atbrīvoties no nevajadzības sajūtas. Tāpēc mums jāsaprot, ka pats svarīgākais mums ir tikt atrastiem… Mūsu Debesu Tēvs atstās visus pārējos, lai atrastu tevi – pazudušo avi…
13Un, ja viņam gadās to atrast, es jums saku: patiesi viņš priecājas par to vairāk nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nebija nomaldījušās.( Mateja 18:13 )
Ieskatīsimies dziļāk sevī un paskatīsimies, no kurienes nāk šī nemierīgā nevajadzības sajūta un kurp tā mūs ved. Ja šī sajūta mudina mūs meklēt cilvēku atzinību vai uzslavas, tad padomā divreiz, pirms ļauj tai sevi pārņemt. Bet ja to, ko jūti, virza mīlestība uz Dievu vai mīlestība uz citiem, kuriem vari palīdzēt viņu grūtajā brīdī, tad dari to! Jo Dievs ir ar tevi, un viņam ir plāns tev.
11Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – es došu jums nākotni un cerību!( Jeremijas 29:11 )
Ja joprojām neesi pārliecināts, kāds ir Dieva plāns tev, vienkārši lūdz… Un tad paskaties apkārt. Varbūt tu jau esi uz pareizā ceļa?
27Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.( Jāņa 14:27 )