Kāda ir kristieša atbilde uz pandēmiju?
Nekontrolējams vīruss kā liela vētra ceļo pāri kontinentiem un inficē cilvēkus mums apkārt. Dažiem no mums tas atņem darbu un to cilvēku dzīvības, kurus mīlējām. Mēs jūtamies bezcerīgi pret vīrusu, pret kuru mums nav ārstēšanas. Mēs jūtamies kā mazā laivā vētras vidū.
37Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni. 38Viņš pats gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?” 39Viņš piecēlies apsauca vēju un pavēlēja jūrai: “Klusu, rimsties!” Un vējš norima, un iestājās liels klusums. 40Un viņš tiem sacīja: “Ko baidāties? Vai jums vēl nav ticības?”( Marka 4:37-40 )
Mums ir dabiski veidot savu pārliecību, balstoties uz pieredzi šajā pasaulē. Kad viss notiek tā, kā gaidām, esam mierīgi un laimīgi. Kad mūs piemeklē kāda neliela nepatikšana, mēs cenšamies to ignorēt un ejam tālāk. Mūsu pārliecība aug līdz ar rūpniecības attīstību, kas sniedz mums ērtu dzīvi, un ar zinātnes atklājumiem, kas izskaidro, kā lietas darbojas, un rada vakcīnas pret visām slimībām. Tomēr mūsu ticības pamats ir ļoti trausls un ātri sabrūk, kad notiek kaut kas neparasts. Aplūkosim apsolījumu, ko esam saņēmuši no Dieva, mūsu Tēva.
2Tad pār tevi nāks visas šīs svētības, tās tev piepildīsies, ja tu klausīsi Kungu, savu Dievu:3svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi uz lauka.4Svētīts tavas miesas auglis, tavas zemes auglis un tavu lopu auglis – tavu liellopu vaislība un tavu sīklopu auglība.5Svētīts tavs grozs un tava maizes abra.6Svētīts tu ienākdams, un svētīts tu iziedams!7Tavus ienaidniekus, kas celsies pret tevi, Kungs satrieks tavā priekšā, – pa vienu ceļu tie nāks pret tevi, pa septiņiem ceļiem tie bēgs no tevis!8Kungs dos svētību tavām klētīm un visam, ko tu darīsi, svētīs tevi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.11Kungs dāsni vairos tavas miesas augļus, tavu lopu augļus un tavas zemes augļus zemē, ko Kungs taviem tēviem zvērējis tev dot!12Kungs tev atvērs savu dārgumu krātuvi – debesis, laikā dos tavai zemei lietu un svētīs visu, ko tu dari, lai tu varētu aizdot daudzām tautām, bet tev nebūtu jāaizņemas!13Kungs darīs tevi par galvu, ne asti, tu iesi tikai augšup, ne lejup, ja klausīsi Kunga, sava Dieva, baušļiem, kā es tev šodien pavēlu, lai tu tos turi un pildi.( 5. Mozus 28:2,3,4,5,6,7,8,11,12,13 )
Mums nav dabiski dzīvot šo dzīvi, pilnībā paklausot Dievam un viņa baušļiem. Tiklīdz mūsu dzīvē beidzas grūtības, mēs atkal un atkal ejam savus ļaunos ceļus...
15Es sūtīju pie jums visus savus kalpus praviešus, bez mitas sūtīju, sacīdams: atgriezieties katrs no sava ļaunā ceļa un dariet, ka top labi jūsu darbi, un nesekojiet citiem dieviem, lai tiem vergotu, un dzīvojiet uz zemes, ko es devu jums un jūsu tēviem, – bet jūs pat ausi nepastiepāt un mani neklausījāt!( Jeremijas 35:15 )
Mēs redzam sevi bailēs un ticības trūkumā. Paaudze pēc paaudzes tūkstošiem gadu cilvēki nepaklausīja Dievam un zaudēja viņa svētību. Mēs izkratījām mīlestību no Dieva baušļu pamatiem, atstājot tikai sausus apgalvojumus un vien ārēju, formālu paklausību tiem. Tas viss mūs noveda bailēs – tieši tā, kā bija apsolīts…
20Kungs sūtīs lāstu, nemieru un neveiksmi visam, ko tu darīsi, – līdz tu tiksi iznīcināts un jo drīz iesi bojā savu ļauno darbu dēļ, ka atmeti mani!22Kungs sitīs tevi ar diloni, drudzi un karsoni, svelmi un sausumu, un labības rūsu un dzelti, un tie tevi vajās, līdz tu aiziesi bojā!( 5. Mozus 28:20,22 )
Dieva dusmas patiešām ir biedējošas. Bet pirms steidzamies tiesāt savu Debesu Tēvu par tik nežēlīgām lietām, iedomāsimies ārstu, kurš amputē inficētu kāju, lai glābtu cilvēku no nāves. Mums ir dabiski pievērst uzmanību tam, kas redzams, un neievērot Dieva mīlestību un viņa vēlmi mūs glābt. Mūsu bērns atcerēsies mūsu dusmas un sāpīgo pliķi pa muguru, bet viegli aizmirsīs, kā tas viņu paglāba no nokrišanas no bīstamas klints. Un mēs, kas redzam tikai zemes lietas, pat neredzam, no kā Dieva dusmas mūs pasargā.
Dievs vēlas, lai mēs viņam uzticīgi paklausām. Viņš vēlas, lai mēs nebaidāmies no tā, ko redzam, bet gan smeļamies pārliecību no savas ticības.
18jo mūsu skatiens nav pievērsts redzamajam, bet neredzamajam; redzamais ir tikai uz brīdi, bet neredzamais – mūžīgs.( 2. Korintiešiem 4:18 )
Vai jums draud zaudēt dzīvību, vai arī esat veselības plaukumā, nāve tiek uztverta kā ļaunākais, kas ar mums var notikt. Bet vai tā tiešām ir? Nāve ir pēdējais, ko mēs redzam no cilvēka. Nāve mums atver durvis uz neredzamo, uz nezināmo.
Nezināmo mūsu dzīvē vai pēc tās vada vai nu mūsu bailes, vai mūsu ticība. Mēs varam ietīt sevi baiļu tumsā vai ticības gaismā. Kā redzam šajā zemes dzīvē, ticīgi cilvēki gūst panākumus tajā, ko dara. Un nav iemesla šaubīties, ka ticība izgaismos ceļu pēc nāves tiem, kas tic. Ceļu uz daudz labāku dzīvi nekā šeit, uz Zemes.
16Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.( Jāņa 3:16 )
Šobrīd mēs esam dzīvi. Un mēs pateicamies savam Dievam par katru minūti, ko tagad dzīvojam, par spēju redzēt un elpot un mainīt kaut ko šajā pasaulē. Mēs vēl varam redzēt savus mīļos un pateikt viņiem, cik daudz viņi mums nozīmē.
Mīlestība uzvar bailes un atklāj, kas mēs patiesībā esam – radīti pēc Dieva tēla. Un, izejot cauri fiziskai nāvei un augšāmcelšanai, Jēzus Kristus sarāva nāves važas un atnesa mums Svēto Garu – neredzamu palīgu, kas tagad var mājot mūsos.
17Patiesības garu, ko pasaule nevar saņemt, jo tā to nedz redz, nedz pazīst. Bet jūs to pazīstat, jo tas pie jums paliek un būs jūsos.( Jāņa 14:17 )
Gars, ko esam saņēmuši, nav baiļu Gars, jo viņš mūs ved uz mūžīgo dzīvi.
7Dievs mums nav devis bailības garu, bet gan spēka, mīlestības un saprāta garu.( 2. Timotejam 1:7 )
No tā redzam: ja jūtam bailes, tās nav no Gara, ko Dievs mums devis. Ja staigājam baiļu tumsā, mēs neesam nesuši ticības gaismu Kungam, mūsu Dievam.
12 Mt 5:14; Jņ 9:5Tad Jēzus atkal runāja uz tiem: “ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.”( Jāņa 8:12 )
Tagad, stāvot pandēmijas epicentrā, ko jūs izvēlētos – bailes vai ticību? Kad citi cilvēki skatās uz jums šīs biedējošās pasaules tumsā, vai viņi var redzēt jūsu gaismu?
3Viņš glābs tevi no putnu ķērāja cilpas,no mēra posta,4ar savu spārnu galiem viņš apklās tevi,un zem viņa spārniem tu patversies,kā vairogs tevi sargās viņa patiesība.5Nebaidies no nakts šausmām,ne bultas, kas lido dienā,6ne mēra, kas tumsā staigā,ne sērgas, kas uzbrūk dienvidū!7Lai krīt tūkstotis tev blakusun desmit tūkstoši pa labi no tevis,bet tevi tas neskars –( Psalmi 91:3-7 )
9Vai es tev nepavēlēju būt stipram un drošam, nebīties un nebaiļoties, jo Kungs, tavs Dievs, ir kopā ar tevi, lai kurp tu ietu!”( Jozuas 1:9 )
Mūsu pasaulē nekas nenotiek bez iemesla. Un ko šī pandēmija mums iemācīs? Vai mēs spēsim patiesi novērtēt cilvēka dzīvību? Vai spēsim novērtēt īstu draudzību un izteikt pateicību par to, kas mums ir? Vai tā izbeigs bezjēdzīgo sacensību pēc skaistākas bildes Instagram un vairāk abonentu mūsu YouTube video? Vai tā izbeigs karus par naudu un varu? Vai tā atkal padarīs debesis zilas nākamajām paaudzēm? Vai mēs beidzot spēsim noņemt plīvuru no savām acīm un ieraudzīt īsto pasauli, ko radījis mūsu Tēvs?
27Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.( Jāņa 14:27 )