Kas ir Jēzus un kāpēc viņš ir tik svarīgs?

Kas ir Jēzus?

Cilvēks? Pravietis? Dieva Dēls vai pats Dievs? Vai viņā patiešām ir kas īpašs?

Viņš bija stūrakmens, ko būvmeistari neievēroja, ko noraidīja Toras zinātāji, akmens, pār kuru cilvēce paklupa. Un tomēr viņš kļuva par slavenāko cilvēku, kāds jebkad dzīvojis uz Zemes. Viņa dzīve un mācība sadalīja cilvēci trijās lielās Ābrahāma reliģijās.

Kas viņa darītajā cilvēcei ir tik īpašs? Kā tas notika un kāpēc? Noskaidrosim.

Kāpēc taisnie cieš un ļaunie plaukst? Kur ir taisnīgums?

Apsolījums, ko dažkārt grūti saskatīt

Daudzi no mums to ir klusi jautājuši, dažkārt caur asarām: kāpēc labi cilvēki cieš, kamēr tie, kas dara ļaunu, šķiet dzīvojam bez raizēm? Ja tu esi sāpēs vai jūties netaisnīgi pret tevi izturēts, šis raksts ir rakstīts tieši tev. Bībele no šī jautājuma neizvairās. Tā sākas ar apsolījumu.

Solījuma nozīme

Tas, ko nevaram redzēt, tomēr ir īsts

Mēs dzīvojam redzamā, praktiskā pasaulē, un ir viegli par zemu novērtēt to, ko neredzam. Taisnīgums, kas mums kaut ko maksā – naudu, komfortu vai veselību –, var šķist zaudējums. Draudzība var šķist mazāk svarīga, kad tā vairs nav noderīga. Un solījums var sākt šķist neobligāts, kad tā turēšana vairs nav mums izdevīga.

Ko ticība patiesībā spēj? Ja mūsu lūgšanas netiek uzklausītas?

Ticība, kas spīd

Ticība ir viens no visbiežāk lietotajiem vārdiem Bībelē un viena no tās skaistākajām domām. Tomēr mēs viegli to atturam. Daudzi no mums, pat tie, kas patiesi mīl Dievu, labāk izvēlas palikt drošajā pusē. Mēs lūdzam, bet klusībā ceram maz: par dziedināšanu, par darbu, par to, kas mums ir vissvarīgākais. Mēs baidāmies pieredzēt vilšanos.

Lepnuma loma un patiesa ticība

Mēs visi vēlamies just, ka mūs cienī un novērtē. Tas ir dabiski, un tā ir mūsu pašcieņas sakne. Lepnums ir šīs vēlmes tuvs radinieks. Tas aug, kad vēlamies, lai citi pamana, ko esam paveikuši un par ko kļuvuši. Nav brīnums, ka Bībele tik bieži runā par lepnumu. Mēs mēdzam šos pantus izlasīt ātri un pieņemt, ka tie ir par kādu citu. Paskatīsimies uz to saudzīgāk un tuvāk. Šeit ir trīs īsi panti, ar ko sākt:

Kāpēc Dievs lūdza upurēt dzīvniekus kā upurus un grēku upurus?

Lasot Bībeles detalizētos norādījumus par dzīvnieku upurēšanu uz altāra, daudziem no mums kļūst neomulīgi. Grūti saprast, kā Dievu varētu iepriecināt nevainīgu dzīvnieku nāve un kāpēc piedošanai vispār būtu jāsaistās ar to. Tie ir godīgi jautājumi, un tie ir pelnījuši mierīgu, neskubinātu skatījumu.

Tas sākās ar cilvēkiem

Pirmie upuri Bībelē nāk no Kaina un Ābela. Teksts neizsaka, ka Dievs būtu lūdzis viņus kaut ko nest. Dāvanas viņi atnesa pēc paša ieskata:

Jēkabs cīnījās ar Dievu un uzvarēja. Ko tas nozīmē?

Kad Jēkabs bija ceļā mājup, lai satiktos ar savu brāli Ēsavu, viņš visu nakti cīnījās ar Dievu, un rītausmā viņam teica, ka viņš ir uzvarējis. Ko tas nozīmē? Kā vienkāršs cilvēks var uzvarēt Dievu?

Nakts pie upes

Jēkabs atgriezās pēc divdesmit gadu prombūtnes. Reiz viņš bija atstājis mājas, jo Ēsavs gribēja viņu nogalināt. Tagad viņš dzirdēja, ka Ēsavs nāk viņam pretī ar karaspēku:

Kāpēc Dievs šķiet tik nežēlīgs pret cilvēkiem?

Vecajā Derībā lasām daudzus stāstus par cilvēkiem un veselām tautām, kas piedzīvoja smagas sekas. Šie stāsti bieži atstāj smagumu sirdī un klusu jautājumu: vai Dievs tiešām ir tik nežēlīgs? Tas ir godīgs jautājums, un tas ir pelnījis godīgu, neskubīgu izvērtējumu.

Pavisam cita pasaule

Sāksim ar atgādinājumu, cik atšķirīga bija senā pasaule. Tā nebija droša vieta. Nežēlība bija visur, dzīve bija īsa, un lielākajai daļai cilvēku tā bija arī ļoti smaga. Lai ko mēs domātu par tiem laikiem, mums tie jālasa, paturot šo ainu prātā.