Vai viss ir iepriekš nolemts?

Kad lasām par nelaimēm, kas, šķiet, tuvojas cilvēcei vai mūsu pašu dzīvei, ir viegli just bezspēcību, it kā neko nevarētu darīt. Daži no mums klusībā secina, ka viss dzīvē jau ir izlemts un ka neviens pūliņš to nemainīs. Bet vai tas tiešām tā ir?

Bībele mums rāda maigāku ainu. Pat nelaimes, ko Dievs pats pasludinājis, un pat svētības, ko Viņš apsolījis, ne vienmēr tiek izpildītas tieši tā, kā teikts. Bieži tas ir atkarīgs no tā, kā cilvēki atsaucas. Padomāsim, ko Dievs sacīja pravietim Jeremijam:

Kā sekot Dievam? Kā Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu?

Dzīves gaitā, kļūstot vecākiem, mēs bieži sākam domāt par to, kā dzīvot pareizi, kā rīkoties labi, kur meklēt laimi un patieso dzīves jēgu. Gandarījumu mēs neatrodam ne dārgos pirkumos, ne savos sasniegumos…

Esam dzirdējuši, ka Jēzus izglābj mūsu dzīvi. Vai ar to pietiek, vai arī mums pašiem kaut kas ir jādara?

Bībele apraksta atsevišķu cilvēku un tautu ceļu kopš laiku sākuma un ļauj gūt diezgan skaidru priekšstatu par to, kas ir Dievs, kāpēc Viņš mūs radīja un ko Viņš no mums sagaida. Taču sāksim no sākuma.

Vai Jēzus ir Mesija?

Mēs bieži dzirdam par Jēzu un par to, ka Viņš mūs izglāba, mirdams par mums pie krusta. Un ikvienam, kas Viņam tic, ir mūžīgā dzīvība.

Glābt mūsu dzīvības – tā ir gaidītā Mesijas loma... Bet vai Jēzus ir īstais Mesija, vai arī mums jāgaida kāds cits?

Lielāko daļu ziņu par Izredzēto, par To, kas izglābs mūs visus, mēs gūstam no pravieša Jesajas grāmatas. Viņš dzīvoja un pravietoja ap 8. gadsimtu pirms Kristus – aptuveni 700 gadus pirms Jēzus dzimšanas.

Es neiederos šajā pasaulē

„Lai ko es darītu, es esmu svešinieks. Diendienā es arvien vairāk pārliecinos, ka neviens mani nemīl un nevienam es neesmu vajadzīgs. Es jūtos nožēlojams starp cilvēkiem, kuri strauji uzkāpuši karjeras virsotnēs, kuriem ir smaidošas ģimenes un kolēģi, kas viņus ciena. Es vairs nespēju izturēt šīs laimīgās sejas visapkārt pasaulē, kurā es neiederos…” – Vai šī sajūta tev šķiet pazīstama?

Tu neesi viens. Mūsu ir miljoniem – tādu pašu kā tu. Daudzi no mums nepieder šai pasaulei.

Kāpēc ir tik daudz kristīgo baznīcu?

Pasaulē ir tik daudz baznīcu, katrai savas tradīcijas, rituāli un ticējumi. Kurai no tām mums vajadzētu pievienoties?

Katoļi, pareizticīgie, baptisti, luterāņi, metodisti, presbiterieši… Ir desmitiem lielu kristīgo konfesiju, un daudzas baznīcas bieži norobežojas no citām baznīcām, uzsverot atšķirības rituālos un ticējumos.

Vai kristietībai ir labi, ka pastāv dažādas baznīcas, lai katrs varētu pievienoties tai, kas viņam vislabāk piemērota?

Šķelšanās starp kristiešiem sākās jau agri, apustuļa Pāvila laikā. Lūk, ko viņš rakstīja draudzei Korintā.

Vai esmu glābts?

Cilvēkiem bieži jautā, vai viņi ir glābti, vai arī viņi paši raizējas par savu glābšanu vai baidās no nāves.

Sākumā Dievs mūs radīja, lai mēs būtu kopā ar Viņu Ēdenes dārzā. Taču Ieva un Ādams ēda no aizliegtā augļa, un tā mūsu dzīvē ienāca grēks. Grēks mūs šķir no Dieva. Bez Dieva nav dzīvības. Grēks nes nāvi…