Aizliegtais auglis – kāpēc labā un ļaunā atziņa nebija domāta mums?
Kāpēc Dievs aizliedza Ādamam un Ievai labā un ļaunā atziņu? Tas šķiet dīvaini, jo pat dzīvības koka augļi viņiem nebija aizliegti. Un, aizliedzot ēst šos augļus, Dievs paskaidroja, kas tas par koku. Dievs gribēja, lai mēs zinām, ka labā un ļaunā atziņu Viņš nebija paredzējis mums. Kāpēc?
16Un Kungs Dievs pavēlēja cilvēkam: “Ēd no visiem dārza kokiem, 17bet no laba un ļauna atzīšanas koka neēd! – Jo tai dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirtin mirsi!”( 1. Mozus 2:16-17 )
Paskatīsimies, kas notika ar Ādamu un Ievu pašā pirmajā tikšanās reizē ar Dievu tūlīt pēc aizliegtā augļa apēšanas.
8Un dienas vēsumā viņi dzirdēja Kungu Dievu staigājam dārzā. Un cilvēks un viņa sieva paslēpās no Kunga Dieva dārzā starp kokiem. 9Un Kungs Dievs sauca cilvēkam un teica viņam: “Kur tu esi?” 10Un tas teica: “Es dzirdēju dārzā tavu balsi un nobijos, jo esmu kails, un es paslēpos.”( 1. Mozus 3:8-10 )
Labā un ļaunā atziņa lika Ādamam un Ievai paslēpties no Dieva. Paslēpties no Tā, kas viņus radīja, kas viņus mīlēja un par viņiem rūpējās…
Jau no tā redzams, ka pirmā reakcija, ko izraisīja šī papildu atziņa, nebija diez ko daudzsološa. Ādams un Ieva, tāpat kā mēs visi, vienkārši nav gatavi tik varenai atziņai.
Labā un ļaunā atziņa lika mums paļauties uz savu spriedumu, nevis sekot Dievam. Mēs neredzam visu, ko redz Dievs, mēs neaptveram visu šīs pasaules lietu sarežģītību un savstarpējo saistību. Mums trūkst Dieva gudrības un saprašanas, tomēr mēs labprāt uzspiežam visam, ko redzam, zīmogu “Labs” vai “Slikts”…
9“Jo, kā debesis ir augstākas par zemi,tā manas gaitas ir augstākas par jūsu gaitāmun manas domas – par jūsu domām.( Jesajas 55:9 )
Šī nozagtā atziņa mūs padara aklus un attur no Dieva vēsts. Kad dzirdam “sliktas” ziņas vai kritiku pret sevi, mēs nosodām to slikto cilvēku, nevis cenšamies saprast vēsti, ko viņš mums nes.
52Vai ir kāds pravietis, ko jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nokāva tos, kas jau izsenis vēstīja par Taisnā nākšanu, bet viņa nodevēji un slepkavas esat jūs.( Apustuļu darbi 7:52 )
Ķēniņš Dāvids bija viens no retajiem izņēmumiem, kas patiešām klausījās Dieva vārdā – neatkarīgi no tā, vai tas nāca no laba vai slikta cilvēka, un neatkarīgi no tā, kādā veidā šie vārdi tika izteikti.
5Ķēniņš Dāvids nonāca līdz Bahūrīmai, un, redzi, no turienes nāca kāds vīrs no Saula dzimtas, vārdā Šimī, Gēras dēls, – nāca un lādēt lādējās!7Lādēdams Šimī sacīja: “Ej vien, ej, tu slepkavniek un nelieti!9Abīšajs, Cerūjas dēls, sacīja ķēniņam: “Kāpēc tas sprāgušais suns lād manu kungu, ķēniņu? Iešu tur pāri un noraušu viņam galvu!”10Bet ķēniņš atbildēja: “Kas man ar jums, Cerūjas dēli! Ja viņš tā lād, tad Kungs būs viņam licis: lādi Dāvidu! – un kas gan lai vaicā: kāpēc tu tā dari?!”( 2. Samuēla 16:5,7,9,10 )
Patiešām, lai cik ļoti Dievs Dāvidu mīlēja, viņš bija slepkava, kuram vēlāk netika atļauts uzcelt Dievam templi.
8bet Kunga vārds nāca pār mani un sacīja: tu esi izlējis daudz asiņu un esi bijis liels karotājs, tāpēc tu necelsi namu manam vārdam, jo tu esi lējis uz zemes pārāk daudz asiņu!( 1. Laiku 22:8 )
Ja palūkojamies tālāk, mēs saprotam, ka arī mēs saņemam to, ko esam pelnījuši, neatkarīgi no tā, vai tas nāk no laba vai slikta cilvēka. Jā, mums ir dabiski vainot priekšnieku, kurš mums nepaaugstināja algu, citu vadītāju, kas ietriecās mūsu mašīnā, zagli, kas mums nozaga kaut ko vērtīgu, kādu citu cilvēku, ar kuru mums bija konflikts… Mēs vienmēr redzam ļauno kādā citā un neredzam to vēsti mums, kas slēpjas aiz notikušā…
3Tu redzi gruzīti sava brāļa acī, bet kādēļ baļķi savā acī nepamani?( Mateja 7:3 )
Jā, ja pie mums ir nonācis slikts cilvēks vai slikti apstākļi, tas nekad nenotiek bez iemesla.
13Un tagad – dariet, ka top labs jūsu gājums un jūsu darbi, un klausiet Kunga, jūsu Dieva, balsij, un Kungs rimsies no ļauna, ko jums solījis!( Jeremijas 26:13 )
Tāpēc atturēsimies no sprieduma par tiem, kurus uzskatām par ļauniem, bet izstarosim mīlestības gaismu uz ikvienu kā patiesi mūsu Debesu Tēva bērni.
45ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.( Mateja 5:45 )
Tagad mēs redzam, ka ikviena atziņa nāk līdz ar lielu atbildību. Lai gan esam ieguvuši labā un ļaunā atziņu, mums nav pilnīgas saprašanas, lai to pareizi lietotu. Tāpēc atturēsimies no sprieduma un paļausimies uz Dievu visā, ko darām.
5Paļaujies uz Kungu no visas sirds –uz paša sapratni vien nepalaidies!6Zinies viņu visos savos ceļos,un viņš iztaisnos tavas takas.( Sakāmvārdi 3:5-6 )