Kā sekot Dievam? Kā Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu?
Dzīves gaitā, kļūstot vecākiem, mēs bieži sākam domāt par to, kā dzīvot pareizi, kā rīkoties labi, kur meklēt laimi un patieso dzīves jēgu. Gandarījumu mēs neatrodam ne dārgos pirkumos, ne savos sasniegumos…
Esam dzirdējuši, ka Jēzus izglābj mūsu dzīvi. Vai ar to pietiek, vai arī mums pašiem kaut kas ir jādara?
Bībele apraksta atsevišķu cilvēku un tautu ceļu kopš laiku sākuma un ļauj gūt diezgan skaidru priekšstatu par to, kas ir Dievs, kāpēc Viņš mūs radīja un ko Viņš no mums sagaida. Taču sāksim no sākuma.
Aplūkosim desmit baušļus no Vecās Derības, ko Dievs mums deva caur Mozu. Desmit baušļi cilvēkiem tika doti pirms tūkstošiem gadu; tie ir īsi un vienkārši, un tie ir lielisks sākums ikvienam, kas vēlas uzzināt, ko Dievs no mums gaida.
- Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man.
- Nepielūdz neviena tēla atveidojumu…
- Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt.
- Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
- Godā savu tēvu un savu māti.
- Tev nebūs nogalināt.
- Tev nebūs laulību pārkāpt.
- Tev nebūs zagt.
- Tev nebūs dot nepatiesu liecību pret savu tuvāko.
- Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.
Pirms iedziļināmies katrā bauslī, aplūkosim vēlākus rakstus, lai uzzinātu, ko par šiem baušļiem saka Jēzus Kristus, patiesā Dieva vienīgais Dēls.
36“Skolotāj, kurš ir pats nozīmīgākais bauslis bauslībā?” 375Moz 6:5Jēzus atbildēja: “Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu. – 38Šis ir pats lielākais un pirmais bauslis. 393Moz 19:18Bet otrs ir tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. – 40Šie divi baušļi ir pamatā visai bauslībai un praviešu mācībai.”( Mateja 22:36-40 )
Pēc Jēzus vārdiem, visu šo baušļu, kurus mēs aplūkosim, pamatā ir mīlestība un rūpes par citiem.
1. Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man. Jeb: tev būs mīlēt To Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta.
Visā vēstures gaitā cilvēki darināja dievus no sudraba, zelta, koka un māla un pielūdza tos ar sarežģītiem rituāliem, upurējot nevainīgus dzīvniekus un cilvēkus, bieži vien jaundzimušos… Mūsdienās izplatītākie dievi jeb elki ir bagātība un vara. Kalpojot šiem elkiem, mēs domājam tikai par to, kā iegūt vēl vairāk naudas vai varas, lai gan mums jau tāpat pietiek. Mēs novēršamies no palīdzības citiem, zaudējam līdzjūtību pret saviem draugiem, kaimiņiem un cilvēkiem, kuriem tā vajadzīga. Turpretī mums pirmajā vietā jāliek Dievs. Pirmajā vietā – mīlestība.
37Kas tēvu vai māti mīl vairāk nekā mani, tas nav manis cienīgs; kas dēlu vai meitu mīl vairāk nekā mani, arī nav manis cienīgs. 38Mt 16:24; Mk 8:34; Lk 9:23Kas neņem savu krustu un neseko man, tas nav manis cienīgs. 39Mt 16:25; Mk 8:35; Lk 9:24; 17:33; Jņ 12:25Kas savu dzīvību atrod, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis dēļ, tas to atradīs.( Mateja 10:37-39 )
Ko nozīmē mīlēt Dievu un likt Viņu pirmajā vietā? Ja mēs savā ikdienā Dievu neredzam un nedzirdam, kā gan mēs varam Viņu mīlēt? Kur mēs varam atrast Dievu?
Mūsu Dievu, iespējams, ir grūtāk izprast no Vecās Derības, kur Viņa rūpes par mums bieži tika uztvertas kā bezjēdzīgs stingru noteikumu un ierobežojumu kopums. Taču Jēzus nāca uz zemes, lai parādītu mums patieso mūsu Tēva, mūsu Dieva, tēlu.
7Ja jūs pazīstat mani, jūs pazīsiet arī manu Tēvu. Bet jūs jau viņu pazīstat un esat viņu redzējuši.”( Jāņa 14:7 )
Tāpēc, lai saprastu, kas ir Dievs, mums vairāk jāuzzina par Jēzu Kristu, par Viņa dzīvi un Viņa stāstu Jaunajā Derībā.
Ko nozīmē mīlēt Dievu?
15Ja jūs mani mīlat, turiet manus baušļus.( Jāņa 14:15 )
Un to pašu darīja arī pats Jēzus. Lai parādītu pasaulei, ka Viņš mīl Tēvu, Viņš nomira pie krusta, jo Tēvs Viņam to bija lūdzis.
31Lai pasaule zina, ka es mīlu Tēvu un daru, kā Tēvs man ir pavēlējis. Celieties, iesim no šejienes!”( Jāņa 14:31 )
Parādīsim savu mīlestību Jēzum, kurš nāca uz zemes, lai atklātu Dievu. Studēsim Viņa darbus, lai saprastu mīlestības patieso jēgu. Un šādas mīlestības auglis būs Viņa baušļu turēšana.
7Mīļotie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas Dievu mīl, ir piedzimis no Dieva un Dievu pazīst.( 1. Jāņa 4:7 )
2. Nepielūdz neviena tēla atveidojumu
42Moz 34:17; 3Moz 19:4; 26:1; 5Moz 4:15–18; 27:1Netaisi sev tēlus un atveidus ne no tā, kas debesīs augšā, ne no tā, kas uz zemes apakšā un ūdenī apakš zemes. 52Moz 34:6–7; 4Moz 14:18; 5Moz 7:9–10Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un līdz ceturtajam augumam – tiem, kas mani nīst, 6bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.( 2. Mozus 20:4-6 )
Ir ļoti grūti pretoties kārdinājumam pielūgt kaut ko, ko redzam savām acīm. Bez elku tēlu darināšanas mums patīk paklanīties svēto attēlu priekšā, skūpstīt Jēzus Kristus un Viņa mātes Marijas gleznas. Un tas mūs noved pie maldīga priekšstata par to, kas ir Dievs… Mūsu Dievs nav attēls baznīcā, ko var nodedzināt vai nozagt. Dievs nav Bībele, Tora, Korāns vai kāda cita grāmata vai raksti.
Ja savu mīlestību, ticību un cerību liekam kādā tēlā, tad, šim tēlam izzūdot, izzudīs arī mūsu cerība. Mēs aizmirstam, ka Dievu neviens nekad nav redzējis. Neviens nezina, kā izskatījās Jēzus Kristus. Ja Jēzus ārējais izskats būtu tik svarīgs, vai tad Dievs Bībelē nebūtu devis Viņa sīku aprakstu?…
Patiesībā Jēzus diez vai izskatījās tā, kā Viņu redzam jebkurā attēlā. Jo Viņa izskatā nebija nekā ievērojama… Jēzus nav domāts tam, lai Viņu atpazītu un atcerētos pēc ārējā izskata. Lūk, kā nākamo Mesiju apraksta pravietis Jesaja.
2Viņš slējās kā asns tā priekšā,kā sakne no izkaltušas zemes,ne tam auguma, ne košuma,ka mēs uz to raudzītos,nedz paskata, ka mums patiktos.( Jesajas 53:2 )
Dievs nevēlas, lai mēs pielūgtu kādus tēlus. Tā vietā Viņš vēlas, lai mēs zinātu, ka Dievs ir mīlestība un ka Dievs var mājot mūsos. Mums nav vajadzīgas nekādas lietas vai attēli, lai runātu ar Viņu un būtu kopā ar Viņu. Nabagiem un bagātajiem, veseliem un cilvēkiem ar invaliditāti – visiem ir vienlīdzīga pieeja Dievam.
8Kas nemīl, nepazīst Dievu, jo Dievs ir mīlestība.( 1. Jāņa 4:8 )
16Un mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.( 1. Jāņa 4:16 )
Mēs aicinām Dievu būt ar mums uz visiem laikiem, un nekas nevar mūs no Viņa šķirt.
3. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt
73Moz 19:12Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!( 2. Mozus 20:7 )
„Vārds” šajā kontekstā nozīmē tēlu un reputāciju. Ir ļoti viegli nepareizi iztulkot un pārprast To Kungu, mūsu Dievu. Ja mēs nemitīgi dzirdam „Dievs man liecinieks…” vai „Ak Dievs, tas ir…”, „Dievs man to nodarīja…”, „Dievs ir pasaku izdomājums”, vai paši nelietīgi valkājam Dieva vārdu, pat ja tikai tā, neko ar to nedomājot, mēs zaudējam izpratni par svēto un vareno Dievu. Un līdz ar to zaudēsim arī cerību Viņu atrast.
122Moz 20:7; 5Moz 5:11; Mt 5:33Nezvēriet manā vārdā melīgi un nesagāniet sava Dieva vārdu – es esmu Kungs!( 3. Mozus 19:12 )
4To es esmu uzsūtījis,saka Pulku Kungs,lai tas iet uz zagļa namuun uz tā namu, kas melīgi zvērējis manā vārdā,lai tas apmetas to namos,lai piebeidz koku un akmeni!( Zaharijas 5:4 )
4. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī
Ko mēs zinām par sabatu Bībelē?
122Moz 31:13–17Es tiem devu arī savu sabatu par zīmi starp mums, lai tie zina, ka es, Kungs, esmu darījis viņus svētus!( Ecehiēla 20:12 )
222Moz 20:8–10; 5Moz 5:12–14Un neiznesiet nastas no saviem namiem sabatā, nedariet nevienu darbu un svētījiet sabatu, kā es jūsu tēviem esmu pavēlējis! 23Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa, stūrgalvīgi tie nedz klausīja, nedz labojās!24Ja klausīsiet mani, saka Kungs, un pa šīs pilsētas vārtiem nenesīsiet nastas sabatā, bet svētīsiet sabata dienu, nedarīdami nekādu darbu,( Jeremijas 17:22-24 )
Un arī šo.
13Ja tu sabatā nespersi ne soli,ja manā svētajā dienānedarīsi, kas pašam tīk,ja sabats tev liksies kā prieks,kā svētums Kungam godājams –ja godāsi to, nesteigdams savās gaitās,sev tīkamo nemeklēdamsun tukšu nepļāpādams,( Jesajas 58:13 )
Sabats mums tika dots, lai mēs atpūstos no ikdienas rutīnas, neraizētos par darāmām lietām vai darbu un atbrīvotu galvu no šīs pasaules nastas… Tomēr tūkstošiem gadu mēs neapšaubāmi esam sabatu izmantojuši nepareizi… Bauslis, kam vajadzēja palīdzēt mums noņemt nastu no prāta un atbrīvot ceļu pie Dieva, cilvēku rokās kļuva par līdzekli citu sodīšanai.
7Rakstu mācītāji un farizeji vēroja Jēzu, vai viņš sabatā dziedinās, lai tad varētu viņu apsūdzēt.( Lūkas 6:7 )
Kā jau minēts iepriekš, šī nav diena, kurā mēs meklējam labumu sev vai savam biznesam. Bet ko darīt, ja kādam vajadzīga mūsu palīdzība dienā, kad nedrīkst strādāt?
9Tad Jēzus sacīja viņiem: “Es vaicāju jums: vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu, dzīvību glābt vai nonāvēt?”( Lūkas 6:9 )
10Un, tos visus uzlūkojis, viņš sacīja slimajam: “Izstiep savu roku!” Un viņš tā darīja, un viņa roka kļuva atkal vesela.( Lūkas 6:10 )
Turēsim sestdienu kā dienu, kurā nestrādājam un nemeklējam nekādu labumu sev. Taču arī sestdienā nevairīsimies no darba, ja tas palīdz kādam citam.
5. Godā savu tēvu un savu māti
Mums kļūstot vecākiem, vecāku loma un vieta mūsu dzīvē kļūst arvien mazāka. Tagad, kad esam pieauguši, mēs labāk saprotam, ka mūsu vecākiem patiesībā bija taisnība, kad viņi mūs kaut ko mācīja, taču, lai to saprastu, mums vajadzēja nodzīvot tikpat daudz gadu, cik mūs no viņiem šķir. Un tagad, kad viņi noveco, viņiem kļūst grūtāk staigāt, gulēt un pat elpot, un viņu bērnu smiekli, ko viņi tik ļoti mīlēja dzirdēt, ir aizgājuši no viņu mājām kopā ar bērniem. Un mēs joprojām gadiem atpaliekam, lai saprastu viņu skumjas.
Dievs mīl mūs, bet Viņš mīl arī mūsu vecākus un vēlas, lai viņiem klātos labi. Tāpēc palīdzēsim Viņam un dāvāsim mazliet mīlestības tiem, kuri dāsni dāvāja mums savu mīlestību, un palīdzēsim viņiem kaut nedaudz padarīt gaišākas vecumdienas, kuras drīz sagaidīsim arī paši.
8Bet, ja kāds par savējiem negādā, sevišķi par mājiniekiem, tas ticību ir atmetis un ir sliktāks par neticīgo.( 1. Timotejam 5:8 )
6. Tev nebūs nogalināt
Šeit daudz ko piebilst nevaram, izņemot to, ka mums nevajag nogalināt ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Tā vietā mums jāmīl savi tuvākie, kā arī savi ienaidnieki, jāiedrošina viņi un jāpalīdz viņiem gūt panākumus.
7. Tev nebūs laulību pārkāpt
Šeit citējam paša Jēzus vārdus.
27 2Moz 20:14; 5Moz 5:18Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību. 28Bet es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī. 29Mt 18:9; Mk 9:47Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē. 30Mt 18:8; Mk 9:43Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa nonāk ellē.( Mateja 5:27-30 )
Un apustuļa Pāvila vārdus.
3Tāda ir Dieva griba, lai jūs dzīvotu svētumā. Sargieties no netiklības! 4Valdiet ikviens pār ķermeni svētumā un godā! 5Nenododieties nevaldāmai kaislei, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dieva! 6Nevienā lietā nepieviliet brāli vai nerīkojieties savtīgi! Kā jau agrāk sacījām un brīdinājām – Kungs bargi tiesās visus, kas tā darīs.( 1. Tesalonīkiešiem 4:3-6 )
8. Tev nebūs zagt
Nezodz nekādas lietas. Nezodz kāda cita puisi vai meiteni. Nezodz nevienam tiesības uz brīvību, uz vietu zem debesīm…
Neaizturi algu tam, ko esi nolīdzis darbā.
135Moz 24:14–15Neapspied un neaplaupi savu tuvāko! Lai algādža alga nepaliek pie tevis līdz rītam.( 3. Mozus 19:13 )
Un atceries.
2Neganta manta labumu nenes,bet taisnīgums glābj no nāves.( Sakāmvārdi 10:2 )
10nedz zagļi, nedz alkatīgie, nedz dzērāji, nedz rupjību runātāji, nedz laupītāji Dieva valstību neiemantos.( 1. Korintiešiem 6:10 )
9. Tev nebūs dot nepatiesu liecību pret savu tuvāko
Jeb, īsi sakot, nemelo… Tā var notikt, kad mums šķiet, ka kāds acīmredzami ir rīkojies nepareizi, un savos vārdos piebilstam vairāk, nekā patiesībā esam redzējuši vai dzirdējuši, tā sagraujot kāda dzīvi. Dievs mūs no tā brīdina.
18Kā milna un šķēps un kā asa bulta –tāds, kurš pret kaimiņu liecina melus!( Sakāmvārdi 25:18 )
9Viltus liecinieks netiks attaisnots,melkulis aizies bojā!( Sakāmvārdi 19:9 )
25Zah 8:16Tādēļ, atmetuši melus, runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs esam locekļi viens otram.( Efesiešiem 4:25 )
1 2Moz 20:16; 3Moz 19:11–12; 5Moz 5:20Nebaumo! Necel zvērestā roku kopā ar ļaundari, kļūdams par viltus liecinieku!( 2. Mozus 23:1 )
10. Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu
Vecajā Derībā redzam vienkāršotu šī baušļa izpratni.
17 Rm 7:7; 13:9Neiekāro sava tuvākā namu, neiekāro sava tuvākā sievu, vergu, verdzeni, vērsi, ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!”( 2. Mozus 20:17 )
18Mt 5:43; 19:19; 22:39; Mk 12:31; Lk 10:27; Rm 13:9; Gal 5:14; Jk 2:8Neatriebies un nedusmo uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu – es esmu Kungs!( 3. Mozus 19:18 )
Taču, kā jau zinām no Jēzus, šis bauslis ir bauslības pamats, un to atgādina arī Pāvils.
143Moz 19:18Jo visa bauslība ir piepildīta vienā vārdā, un proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu!( Galatiešiem 5:14 )
Šo bausli ir grūti pārvērtēt. Un vienlaikus to ir grūti izpildīt. Būsim vērīgi pret tiem, kas ir mums apkārt. Nenovērsīsimies no tiem, kam vajadzīga palīdzība. Tā ir svētība – spēt palīdzēt citiem, kas ir grūtībās.
Mums ir dabiski raudzīties uz šīs pasaules bagātībām. Šīs pasaules ziņas ir pievērstas veiksmīgiem, bagātiem cilvēkiem, akcijām un tirgiem… Sekošana tiem mums nes trauksmi, skaudību, nepacietību un mūs izsusina. Un tur nav mūsu tuvāko. Mūsu tuvākie nav ziņās. Bieži vien tie ir nabagi, kas ir patiesi pateicīgi par ēdienu, ko saņem, jo to viņiem nav daudz. Viņi pateicas Dievam par vēl vienu dzīves dienu savam mirstošajam bērnam. Viņi slavē Dievu par jaunu draugu, jo cilvēki bieži no viņiem izvairās. Viņus iepriecina viens vienīgs uzmundrinājuma vārds, jo cietumā, kur daži no viņiem atrodas, tādu viņi nedzird bieži. Jo mūsu Dievs ir ar šiem cilvēkiem, kā arī ar tiem, kuri rūpējas par apkārtējiem.
17Kas nabagam žēlīgs, tas aizdevis Kungam,un viņš tam atlīdzinās.( Sakāmvārdi 19:17 )
Palīdzība tuvākajiem, kuriem tā vajadzīga, ir tas, kas piepilda tukšumu mūsos. Un tieši tas mūs tuvina Dievam.
Paskatīsimies apkārt. Mēs redzēsim darba kolēģus, ģimenes locekļus, savus kaimiņus, nabagus uz ielas. Ja palīdzam šiem cilvēkiem sev apkārt, mēs palīdzam Dievam.
35Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. 36Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis. 37Tad taisnie viņam jautās: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un esam devuši ēst? Vai izslāpušu un esam devuši dzert? 38Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un uzņēmuši? Vai kailu un esam apģērbuši? 39Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un esam nākuši pie tevis? 40Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.( Mateja 25:35-40 )
12Lk 6:31Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem; jo tā ir bauslība un pravieši.( Mateja 7:12 )
27Bet jums, kas mani dzirdat, es saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst.( Lūkas 6:27 )
Tie ir desmit baušļi – desmit vienkārši norādījumi, ko Dievs mums deva sen. Tie mums ir doti no Tā, kurš mūs mīl un par mums rūpējas. Desmit baušļi ir labs sākums, lai mēs jau tagad sāktu tiem sekot un dziļāk izprastu, kas ir Kristus, kurš mums parādīja bauslības patieso jēgu un bezgrēcīgu dzīvi.
Mēs ļoti iesakām lasīt Bībelē evaņģēliju, kas stāsta par Jēzus Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos un Viņa zemes dzīvi.
Un zemāk ir daži citāti gan no Vecās, gan Jaunās Derības, kas var palīdzēt mums vēl labāk noskaņot savu dzīvi.
9Ikviens, kas grib tiekties tālāk par Kristus mācību un tajā nepaliek, ir bez Dieva. Kas paliek mācībā, tam ir gan Tēvs, gan Dēls.( 2. Jāņa 1:9 )
14Kā paklausības bērni neļaujieties iekārēm, kurām agrāk ļāvāties nezināšanas dēļ, 15bet, tāpat kā jūsu Aicinātājs ir svēts, topiet arī jūs svēti visās savas dzīves gaitās!( 1. Pētera 1:14-15 )
11un tiekties pēc miera un saticības, gādāt pašiem par savām vajadzībām, strādāt savām rokām, kā mēs to jums esam piekodinājuši, 12dzīvot tā, lai jūs būtu par paraugu cilvēkiem, kas ir ārpus draudzes, un lai jums nekā netrūktu.( 1. Tesalonīkiešiem 4:11-12 )
Viena no grūtākajām lietām ir saprast, kam patiesībā ir domāta mūsu bagātība…
13Redzi, vai tas nenāk no Pulku Kunga,ka tautu pūles tik ugunijun ļaudis pa tukšo nopūlas?!14 Jes 11:9Jo zeme tiks piepildītaar Kunga godības atziņu –kā ūdeņi pārklāj jūru!( Habakuka 2:13-14 )
7jo mēs neko neesam ienesuši šajā pasaulē un neko nevaram arī iznest; 8ja vien ir iztika un apģērbs, ar to mums būs diezgan. 9Bet, kas grib iedzīvoties bagātībā, tie krīt kārdināšanā, lamatās un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās. Tas viss iegrūž cilvēku postā un pazušanā, 10jo visu ļaunumu sakne ir alkatība. Pēc naudas tiekdamies, dažs ir nomaldījies no ticības un daudzkārt sagādājis sev asas sāpes.( 1. Timotejam 6:7-10 )
Esi pazemīgs un nedomā par sevi pārāk augstu.
6 Lk 14:8–10Nedižojies ķēniņa galmāun starp augstmaņiem nenostājies –7labāk lai saka: nāc tu tuvāk! –nekā tev atkāpties augstdzimuša priekšā!Ko tavas acis redzējušas,( Sakāmvārdi 25:6-7 )
27Ne pārēsties medu ir labi,ne paģērēt godu ir gods!( Sakāmvārdi 25:27 )
2“Cilvēka dēls, vai vīnakoka stīgas ir pārākas par visu koku zariem, kas aug mežā? 3Vai tad to ņem, lai darinātu no tā kaut ko, kaut vai vadzi, uz kā uzkārt visādas lietas? 4Redzi, to atdos ugunij, lai rij no abiem galiem, un uguns rīs arī vidu! Vai tas būs kam noderīgs? 5Ja tas nesabojāts neder nekam, vai apsvilis un apdedzis tas būs vairāk noderīgs?( Ecehiēla 15:2-5 )
6Sak 3:34Bet viņš grib dot vairāk žēlastības. Tādēļ Raksti saka:Dievs stājas pretī augstprātīgajiem,bet pazemīgajiem dod žēlastību.7Tad nu pakļaujieties Dievam un stājieties pretī velnam, un tas bēgs no jums. 8Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums, notīriet rokas, grēcinieki, un šķīstiet sirdis, jūs, kas esat divkoši dvēselē!( Jēkaba 4:6-8 )
14Bet tos, kas ir nekārtīgi, tos, brāļi, vediet pie prāta, iedrošiniet mazdūšīgos, esiet gatavi palīdzēt vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem.15Pielūkojiet, lai kāds ļaunu neatdara ar ļaunu, bet vienmēr dzenieties pēc labā attiecībās cits pret citu un pret visiem pārējiem!18Par visu esiet pateicīgi – tieši to Dievs grib no jums Kristū Jēzū.( 1. Tesalonīkiešiem 5:14,15,18 )
13Savukārt jūs, brāļi, nepagurstiet darīt labu.( 2. Tesalonīkiešiem 3:13 )
16Seši ir, ko Kungs nīst,un septiņi, kas viņam derdzas, –17lepnīgas acis, melīga mēleun rokas, kas lej nevainīgas asinis,18sirds, kas kaļ nekrietnas domas,kājas, kas steidz uz ļaunu,19viltus liecinieks, kas dveš melus,un tāds, kas ceļ ķildas starp brāļiem.( Sakāmvārdi 6:16-19 )
22Miesas gaismeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaismas pilna.( Mateja 6:22 )
3Būs laiks, kad ļaudis vairs necietīs veselīgo mācību, bet, savas iekāres dzīti, pulcinās sev tādus skolotājus, kas glaimo viņu dzirdei.( 2. Timotejam 4:3 )
9Turies tālāk no muļķīgiem prātojumiem, cilts rakstiem, ķildām un strīdiem par bauslību – tas viss ir nederīgi un tukši.( Titam 3:9 )
2Netopiet šim laikam līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā, lai jūs varētu izprast, kas ir Dieva griba – to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.( Romiešiem 12:2 )
5Tādēļ pielieciet pūles, lai jūs ticību vienotu ar tikumu, tikumu ar atziņu, 6atziņu ar savaldību, savaldību ar izturību, izturību ar dievbijību, 7dievbijību ar brāļu mīlestību, brāļu mīlestību ar dievišķo mīlestību.( 2. Pētera 1:5-7 )
15Nemīliet pasauli, nedz to, kas pasaulē! Ja kas pasauli mīl, tajā nav Tēva mīlestības. 16Jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība –, tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. 17Un pasaule paiet un viņas kārība, bet, kas dara Dieva gribu, paliek mūžīgi.( 1. Jāņa 2:15-17 )
Un atceries: lai ko tu darītu, dari to ar Dievu savā sirdī.
1Sālamana augšupceļa dziesma.Ja Kungs neuzceļ namu,veltīgi pūlas tā celtnieki,ja Kungs nesargā pilsētu,veltīgi nomodā sargs!2Veltīgi jūs ceļaties agriun vēlu mitējaties strādāt,jūs, kas ēdat bēdu maizi, –saviem mīļajiem viņš tikpat daudz dos miegā!( Psalmi 127:1-2 )