Pārlekt uz galveno saturu

Solījuma nozīme

Divas rokas stingri sarokojas virs aizzīmogota solījuma, monētas ir nolikti sānis, un tālumā redzama saules apspīdēta pilsēta, simbolizējot uzticību, godīgumu un sava vārda turēšanu augstāk par materiālo labumu.

Tas, ko nevaram redzēt, tomēr ir īsts

Mēs dzīvojam redzamā, praktiskā pasaulē, un ir viegli par zemu novērtēt to, ko neredzam. Taisnīgums, kas mums kaut ko maksā – naudu, komfortu vai veselību –, var šķist zaudējums. Draudzība var šķist mazāk svarīga, kad tā vairs nav noderīga. Un solījums var sākt šķist neobligāts, kad tā turēšana vairs nav mums izdevīga.

Tomēr Bībele solījumu uzskata par ļoti vērtīgu. Vārda turēšana ir viens no debesu valstības pamatiem, kuras daļa mēs ceram kļūt. Tas mūs sagatavo šai valstībai un jau tagad dara šo pasauli labāku, ienesot vērtības, kas nav ne bagātība, ne vara. Aplūkosim kopā, ko Bībele saka par solījumiem.

Tas, kas tur katru solījumu

Viss sākas ar pašu Dievu. Viņš ir paraugs tam, kura vārdam var pilnībā uzticēties:

19Dievs nav cilvēks, ka melos,
nav cilvēka dēls, kam būtu jānožēlo!
Vai tad viņš runā un nedara,
vai sola un nepilda?
( 4. Mozus 23:19 )

Kad turam savus solījumus, mēs mazliet atspoguļojam to, kāds ir Dievs. Un tieši tas liek apkārtējai pasaulei justies drošākai un siltākai.

Kas var dzīvot tuvu Dievam?

Psalmu sacerētājs uzdod jautājumu, ko katrs no mums kādreiz ir uzdevis: kas drīkst dzīvot Dieva tuvumā? Viņa atbilde ir godīga cilvēka apraksts, un viena detaļa tajā tieši skar mūsu tēmu:

1Dāvida psalms.
Kungs! Kurš mitīs tavā teltī?
Kurš mājos tavā svētajā kalnā?
2Kas staigā krietnumā
un taisnīgi dara,
un runā patiesību savā sirdī,
3kas netenko ar savu mēli,
kas kaimiņam nedara ļauna,
kas neceļ neslavu tuvākajam,
4kas neieredz neliešus ne acu galā,
bet godā tos, kas bīstas Kunga,
kas zvēr pat pret sevi un tur vārdu,
( Psalmi 15:1-4 )

„Tur solījumus, pat ja tas sāp.“ Tieši šeit lielākajai daļai no mums klājas grūti. Ir viegli turēt solījumu, kas neko nemaksā. Solījuma vērtība atklājas, kad tas mums kaut ko maksā.

Padomā, pirms apsoli

Mozus likums solījumus uztvēra ļoti nopietni, un tas bija arī ļoti laipns pret tiem, kas baidījās solīt. Nevienam nebija pienākuma dot zvērestu. Taču, kad kāds to Dievam bija devis, tas bija jāpilda bez kavēšanās:

22Kad tu dod solījuma upuri Kungam, savam Dievam, tad nekavējies ar maksu, jo Kungs, tavs Dievs, tev prasīt atprasīs un tad tas tev būs grēks. 23Ja tu vispār negribi dot solījuma upuri, tad tas tev nav grēks. 24Kas nācis pār tavām lūpām, to dari un pildi, ko esi solījis Kungam, savam Dievam, jo pats no laba prāta tu esi to teicis!
( 5. Mozus 23:22-24 )

Doma ir vienkārša un maiga. Mums nav daudz jāsola. Mums tikai jādomā tas, ko sakām.

Likums arī atzina, ka dažkārt mēs apsolām pārāk ātri, karstumā, nesaprotot, ko sakām. Tas rāda izeju: kad to apzināmies, mēs esam aicināti būt par to godīgi.

4Ja kāds bez apdoma zvēr darīt ļaunu vai labu – visu, ko vien cilvēks var bez apdoma zvērēt, un tas viņam paliek apslēpts – kad viņš to uzzina, viņš ir vainīgs jebkurā gadījumā.
( 3. Mozus 5:4 )

Kad solījums dots dusmās

Lūk, stāsts, kas parāda, cik viegli tā var notikt. Dāvids un viņa vīri bija sargājuši kāda bagāta vīra, vārdā Nābala, ganāmpulkus. Kad Dāvids par to lūdza nedaudz ēdiena, Nābals viņu apvainoja un aizsūtīja viņa vīrus prom. Dāvids bija nikns, un dusmās viņš zvērēja, ka līdz rītam visi vīrieši Nābala namā mirs:

22Tā lai Dievs dara Dāvida ienaidniekiem un vēl vairāk, ja no visiem viņējiem es līdz rītam atstāšu dzīvu kaut vienu, kas pret mūri mīž!”
( 1. Samuēla 25:22 )

Nābala sieva Abigaila par to uzzināja un steidzās sastapt Dāvidu ar ēdienu un gudriem vārdiem. Dāvids uzklausīja. Viņš saprata, cik tuvu bija nonācis pie smaga nodarījuma, un pateicās viņai:

34Patiešām – dzīvs Kungs, Israēla Dievs, kurš mani atturējis nodarīt tev ļaunu! – ja tu nebūtu steigusies nākt man pretī, līdz rīta gaismai Nābālam nebūtu atlicis neviena, kas pret mūri mīž.”
( 1. Samuēla 25:34 )

Šis stāsts rāda divas lietas. Dusmās dots solījums var kļūt par lamatām mums un citiem. Un gudrs cilvēks, kas uzdrošinās runāt mierīgi, var novērst nelaimi. Dāvids neuzstāja, ka jābūt „konsekventam“. Viņš izvēlējās atkāpties, un arī tā ir daļa no godīguma: pazemība atzīt, ka kļūdījāmies.

Solījumam ir divas puses

Dieva solījumi vienmēr ir uzticami, taču to, kā tie tiek saņemti, var ietekmēt mūsu atbilde. Priesterim Ēli bija solīts, ka viņa dzimta kalpos Dievam paaudzēm ilgi. Bet Ēli dēli savu amatu izmantoja, lai izmantotu tautu. Dievs sūtīja Ēli vēstījumu:

30Tāpēc šāds ir Kunga, Israēla Dieva, vēstījums: sacīt esmu sacījis – tavam namam un tava tēva namam jāstaigā manā priekšā mūžīgi! Bet nu Kunga vēstījums ir šāds: lai tas ir tālu no manis! Kas mani godā, to es godāšu, un, kas mani nicina, tas netiks ņemts vērā!
( 1. Samuēla 2:30 )

Te nav runa par Dievu, kas viegli atsauc savu vārdu. Tas rāda, ka katrs solījums starp mums un Dievu ir attiecības. Tas aicina mūs atbildēt ar cieņu un godu.

Kad solījumu uztver vieglprātīgi

Pēdējo Jūdas ķēniņu Cidkiju par ķēniņu bija iecēlusi Bābele, un viņš Dieva vārdā bija solījis uzticību Bābeles ķēniņam. Tad viņš šo solījumu lauza un vērsās pēc palīdzības pie Ēģiptes:

13 Ech 17:15Viņš sacēlās pat pret ķēniņu Nebūkadnecaru, kurš bija viņu nozvērinājis pie Dieva, – nocietinājis sirdi, viņš spītīgi neatgriezās pie Kunga, Israēla Dieva.
( 2. Laiku 36:13 )

Pravietis Ecēhiēls apraksta, kā tas tika vērtēts. Solījums, kas dots Dieva vārdā, nav tikai solījums cilvēkam. Tas ir arī kaut kas, ko sakām Dieva priekšā:

18jo viņš nicināja zvērestu un lauza derību. Redzi, viņš bija devis roku, taču darījis visu šo, tādēļ viņš neizglābsies.
( Ecehiēla 17:18 )

Pēc dažām paaudzēm pravietis Caharija ieraudzīja vīziju par milzīgu lidojošu tīstokli, kas lidoja pār zemi. Tajā bija brīdinājums tiem, kas zog, un tiem, kas nepatiesi zvēr pie Dieva vārda:

4To es esmu uzsūtījis,
saka Pulku Kungs,
lai tas iet uz zagļa namu
un uz tā namu, kas melīgi zvērējis manā vārdā,
lai tas apmetas to namos,
lai piebeidz koku un akmeni!
( Zaharijas 5:4 )

Mums nav jālasa tas kā drauds. Tas rāda, ka Dievam dziļi rūp godīgums, jo meli un lauzti solījumi sāpina īstus cilvēkus, parasti tos, kas uzticas visvairāk.

Vienkārši jā, vienkārši nē

Jēzus piedāvā mums vienkāršāku ceļu, kam nevajag lielus zvērestus. Ja mūsu vārdam var uzticēties, mums tam nekas nav jāpievieno:

37Lai jūsu vārdi ir: jā, jā! un: nē, nē! – kas pāri pār to, tas ir no ļaunā.
( Mateja 5:37 )

Viņa brālis Jēkabs atkārtoja to pašu padomu:

12Mt 5:34–37Vispirms, mani brāļi, nezvēriet nedz pie debesīm, nedz pie zemes, nedz kādu citu zvērestu; lai jūsu jā ir jā un jūsu nē ir nē, ka jūs netiktu tiesāti.
( Jēkaba 5:12 )

Cilvēkam, kas vienmēr tur vārdu, nav jāsolās pie debesīm vai zemes. Viņa „jā“ jau ir pietiekami.

Ja esam lauzuši solījumu

Lielākā daļa no mums kādreiz ir lauzusi solījumus. Varbūt negribējām, vai gribējām, bet mums pietrūka spēka. Bībele mūs tur neatstāj. Tā aicina būt godīgiem, izlabot, ko varam, un vērsties pie Dieva, kas ir laipns pret tiem, kas pie Viņa nāk pazemīgi:

9Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš ir uzticams un taisns un mums piedod grēkus, un šķīstī mūs no visas netaisnības.
( 1. Jāņa 1:9 )

Ja tas šodien ir uz tavas sirds, esi laipni aicināts sākt ar īsu lūgšanu. Pastāsti Dievam par solījumu, ko nespēji izpildīt, un lūdz Viņam piedošanu un spēku. Pēc tam, ja vari, aprunājies ar cilvēku, kuru pievīli.

Un nākotnei varam sākt ar sīkumiem: turēt mazos solījumus, ierasties laikā, atzvanīt, pabeigt to, ko teicām darīsim. Kad mūsu „jā“ nozīmē jā, mēs veidojam kaut ko neredzamu, bet paliekošu: uzticību un raksturu, kas piemērots debesu valstībai.

Bībeles 2012. gada tulkojuma latviešu valodā revidētais teksts (JTR2024)